Paisums un bēgums
- Ja vien viņš runātu, tad nebūtu jāizvēlās starp divām saulēm. Viņas noteikti būtu trīs. Viņš mēdz salikt visus punktus uz i. Viņam kāds arī hroniski zog laiku.
- Sazinoties caur dažādiem virtuāliem un klausāmiem saziņas līdzekļiem, viņš ir kā skabarga pakaļā. Šad tad gribās izšaut caur ekrānu roku un -duh! Bet aci pret aci… Lai arī reti sanāk, tomēr katra tikšanās ir kā kolosāls turpinājums iepriekšejai.
- Viltīgs. Pēc dabas arī musinātājs. Zina, ko grib un kā to panākt. Nav divreiz jāprasa uz kopīgiem nedarbiem. Tik tagad tāds kluss un nemanāms.
- Kaut ko gribēt, bet īsti nezināt KO, tas laikam ir par viņu. Viņš var visu – pazust, uzrasties. Pat divreiz uzkāpt uz viena grābekļa. Ar viņu ir grūti, bez viņa arī.
- Labākais draugs/draudzene? Aizmirsti! Nav neiespējamu lietu, ja kontaktos ir čalis ar savu viedokli un skatījumu uz pasaulē un Latvijā notiekošo. Vienkāršība un labestība raksturo viņu divos vārdos.
- Drauga draugs var kļūt arī tavs draugs un labs draugs, ja viņam piemīt tādas vai līdzīgas īpašības kā labestīgajam čalim ar viedokli kontaktos.
- Gudrs, runātīgs un vienmēr gatavs satikties. Arī nejauši. Arī ceļotājs.
- Cilvēks – pārsteigums. Savā ziņā arī atklājums. Nav tāds, kādam, balstoties uz steriotipiem, viņam vajadzētu būt. Par viņam radniecīgajiem saka – ______ dvēsele. Tā arī principā ir. Tikai viņš mīl šo zemi, kurā dzīvo, jo cenšas runāt vienā mēlē ar pārējiem, kam šajā zemē saknes kā ozolam.
Šodien 4 stundas runājos ar studētgribošiem Latvijas jauniešiem. Aiz glītā galdiņa, kurš nokrauts ar bukletiem, sēdēja pie sava laptopa Ainis, kam desktopā CS:S ikoniņa un kurš mulsa par maniem jautājumiem. Viņš arī vainīgs par tādu aizgājušo laiku tēlojumu.
P.S. Kurš precīzi nosauks kas ir kas, savā īpašumā iegūs to, par ko man vienmēr jautā, kad kāds piekāpj 504K!=)
Filed under: dzīve | Leave a Comment
#2
Pārkāpjot citu personīgās robežas un savstarpējām attiecībam kļūstot familārām, zūd tā burvība, kas liek acīm mirdzēt patiesā cieņā godājot un cienot otru cilvēku. Zūd interese un gribēšana būt līdzās un respektēt otra domas.
Filed under: dzīve | Leave a Comment
#1
Es atradīšu sevi un gūšu mieru tikai tad, kad pietuvošos tam, ko visvairāk noliedzu un ienīstu.
Filed under: dzīve | 4 Comments
Jauns sākums
Nav nozīmes darīt kaut ko tikai tādēļ, lai varētu citiem atskaitīties, ka šodien esmu ko lielu paveicis. Vienīgais atskaites punkts esam mēs katrs sev pats, vienīgais gans mūsu darbībām – sirdsapziņa. Vieni mēs šajā pasaulē nonākam un vieni arī no tās mēs aizejam. Tas nozīmē, ka nav nekā svarīgāka šajā dzīvē, kā rūpēties par savu emocionālo un fizisko labsajūtu.
Esmu atteikusies no lietām, kas mani neuzrunā, kurām manā dzīvē vairs nav vietas. Koris, neformālās domubiedru grupas, mazi projektiņi ir tikai daļa no tā, kas no manas sabiedrisko aktivitāšu listes ir svītrotas. Ja pirmais pieminētais tāds tapis dēļ tā, ka nedod nekādu emocionālu lādiņu, pēc mēģinājumiem sajūtas ir kā izspiestam citronam, turklāt lielu daļu mēginājumu kavēju dēļ tā, ka esmu ceļā uz ______, tad pārējais vairāk vai mazāk ticis kontrolēts un apspiests ar prātu. Sākotnējais pieņēmums un dzelžainā vēlme sacelt visam apkārt 150 mūrus ir bijusi kļūdaina. Ieekonomēts laiks, bet emocionāla labsajūta nav rasta. Bet ir bijis laiks pārdomām, kuras vainagojušās ar nonākšanu pie atziņas, ka svarīgi it visā saglabāt mērenību, jāsavalda kategorisms. Jāieklausās sevī.
Šī varētu būt atbilde uz kāpēc.
Iespējamais turpinājums- Jura Rubeņa tēžu stilā. Protams, par laicīgo.
Filed under: dzīve | 1 Comment
Beigas
Izskatās nedaudz savādāk kā parasti, tomēr apzināti impulsīvs lēmums. Bet nedomāju pie šī visa vairs atgriezties.
Everything I know is wrong
Everything I do it just comes undone
And everything is torn apart
That’s the hardest part.
/coldplay/
Filed under: dzīve | 3 Comments
Meklēt
Pēdējie ieraksti
Kategorijas
- dzīve (5)
