Imants Ziedonis vs kaķis

21Dec10

To jau vajadzēja izdarīt pāris dienas iepriekš, bet tad bija jādara šis-tas, tad brīvdienas, un kaķa brauciens pie vetārsta tika atlikts dienu no dienas. Čomam kāja nedaudz uzpampusi un lielākoties pārvietojas uz trim. Tātad – kaķim kaut kas nav kārtībā ar kāju. Šodien bija pienākusi diena, kad viss bija sakritis, lai viņš tiešām arī dotos pie ārsta. Gandrīz viss. 15 minūtes pirms izbraukšanas kāds labvēlis runcīti izlaida “pačurāt”, un šamais bija nozudis bez pēdām. Grūti noticēt, ka šādā sniegotā laikā kāds var absolūti nepamanīts kaut kur nosvīst. Pagāja stunda neveiksmīgi meklējot mazo slimnieciņu, bet veltīgi. Pat izstaigājot visas iemīļotās slēptuves – nekā. Izgaisis.
Operācijai “KAĶIS” atvēlētais laiks bija beidzies, jo mašīnu bija paredzēts izmantot citiem mērķiem. Kaķa jautājums tika atlikts uz rītdienu. Un netika pieņemti un akceptēti mani iespējamie risinājumi problēmas risināšanai jau šodien. Jautājums nebija apspriežams. Galu galā – arī pacients nebija atrasts. Es biju dusmīga. Ļoti dusmīga. Tas ir mans kaķis un man lūst sirds, kad viņam sāp. Esmu viņu pieradinājusi un esmu par viņu atbildīga.
Lai arī dzīvnieki nerunā un šķietami liekas, ka viņi ne nieka nesaprot, tomēr kaut kas viņus padara daudz saprātīgākus nekā esam iedomājušies. Šīs dienas piedzīvotais man atgādina Imantu Ziedoni, kurš maziņš puikiņš būdams, pēc kādas pārestības bija tik ļoti apvainojies, ka dienu pavadīja paslēpies kartupeļu laukā, un neviens viņu nevarēja atrast. Manā kaķī ir kaut kas no Imanta Ziedoņa.
Šobrīd mans četrkājainais draugs ir ieripinājies uz sava dīvāniņa manā istabā un saldi čuč. Ceru, ka viņš nenojauš, kas rīt viņu sagaida. Bet zinu, ka viņš pamodīsies ~ 6.30 un skrāpēs durvis, lai izlaižu viņu ārā. Ja nelikšos ne zinis, viņš pienāks pie manas gultas un pretī manam degunam pret matraci trīs nagus. Un es, acis neatvērdama, viņu izlaidīšu. Pičs ir mans karalis un mana karaļa vēlmes ir mans likums. Mans mīļais kaķīc.